Ieskenētais attēls
Mums ir izveidota skice ar nosaukumu „skice1.jpg”. Tā ir sagriezta par 90°. Tādēļ, pirms skici piesaista koordinātām, to jāpagriež tā, lai skices augšmala būtu vērsta pret ziemeļiem.
Ortofotokartes izdruka
Lauku darbiem bija pieejama papīra formā.
Skices pagriešana
Attēlu pagriešanai var izmantot dažādus attēlu redaktorus vai pat samērā vienkāršus attēlu skatītājus. Šajā piemērā tiek izmantots attēlu redaktors «GIMP».
Dotā attēla pagriešanai var izmantot [Attēls/Transformēt/Pagriezt par 90° pretēji pulksteņa rādītāju virzienam] (Image/Transform/Rotate 90° anti-clockwise).
Skice pagriešana
Ja skice ir vai nu ieskenēta vai nofotografēta šķībi, tās precīzākai pagriešanai var izmantot [Pagriešanas] rīku (Rotate Tool). Līdzināšanai var izmantot kādu logu, kurš vienmēr atrodas virspusē.
Paveidotās skices saglabāšana
Izvēloties [Datne/Saglabāt…] vai [Saglabāt ka…] (File/Save…)(Save As…)), attēli tiek saglabāti «GIMP» formātā. Lai saglabātu JPG formātā, attēls jāeksportē. Nevajadzētu pārrakstīt izejas datni [Datne/Eksportēt skice1.jpg] (File/Export skice1.jpg)). Tādēļ jāizvēlas [Datne/Eksportēt kā…] (File/Export As…)). Jānomaina datnes vārds, piemēram, pieliekot nobeigumā mīnus zīmi un burtu „L” (no vārda „labots”).
Telpiskā piesaiste
Koordinātu piesaistes rīku izsauc ar [Rastrs/Telpiskā piesaiste…] (Raster/Georeferencer…). Vecākām «QGIS» versijām rastrkaršu piesaistes rīks bija ka atsevišķs spraudnis.
Attēlu var pievienot gan izmantojot izvēlni, gan rīkjoslu, gan ievelkot attēlu telpiskās piesaistes logā.
Punkta ielikšana
Izmantojot tuvināšanas (Zoom in) rīku, „jāpievelk” kāds no krustpunktiem. Ar punkta pievienošanas rīku (Add point) ieliek punktu krusta centrā.
Koordinātu X un Y vērtības var ievadīt ar roku vai nolasīt no kartes, ja tada ir atvērtā «QGIS» kartes logā.
Attēlā redzamie krusti atbilst izdrukātās ortofotogrāfijas koordinātu tīkla krustpunktiem. Tādēļ koordinātu X un Y vērtības var ievadīt ar roku nolasot tās no artes malām.
Ortofotogrāfijas izdrukā jāsameklē atbilstošā krustpunkta koordinātu vērtības. Jāatceras, ka X vērtības ir pierakstītas kartes augšpusē un apakšpusē, bet Y – kartes sānos.
Telpiska piesaiste
Šajā piemēra tiks izmantota lineārā transformācija. Lineārās transformācijas gadījumā pietiktu ar diviem atliktiem punktiem, bet trīs punkti, kuri neatrodas uz vienas līnijas, ļauj paliecināties, ka nav sajauktas vietām X un Y vērtības. Savukārt četri punkti ļauj paliecināties, cik pareizas ir ievadītās vērtības.
Lai varētu novērtēt ievadīto punktu precizitāti un veikt attēla piesaisti ierakstītajām koordinātām, jāizvēlas transformācijas veids un parametri [Parametri/Transformācijas parametri…] (Settings/Transformation settings…).
Lineārā transformācija
Lineārās transformācijas gadījumā var veidot tikai World datni, atstājot pašu attēlu neskartu. Protams, jānorāda pareizā koordinātu sistēma.
GCP punkti angļu valodā nozīmē „ground control points” – virsmas piesaistes punkti. Tie nodrošina sasaisti starp attēla pikseļu koordinātām (ailes, rindas, skaitot no attēla augšējā kreisā stūra) ar ievadītajām koordinātu sistēmas X un Y vērtībām. Tā kā lineārai transformācijai tiek izmantoti ne vairāk ka četri punkti, tad lielas vajadzības pēc GCP punktu saglabāšanas nav. Savādāk būtu, ja tiktu izmantota kāda no polinomiālām transformācijām, kurās izmantoto daudzus punktus un var nākties vairākkārtīgi atgriezties pie šo punktu labošanas.
Punktu novirzes
Tikai tad, kad transformācijas veids izvēlēts, GCP tabulā ailēs „dX” un „dY” redzamas aprēķinātās punktu novirzes pikseļos. Kāda ir novirze metros, šajā tabulā neparādās, jo vēl nav zināms pikseļa izmērs, tas ir, nav zināms kādam virsmas laukumam atbilst viens pikselis attēlā.
Redzamās sarkanās līnijas ir nobīžu grafisks attēlojums. Ieslēdzot/izslēdzot punktu redzamību, iespējams pārliecināties par atsevišķu punktu ietekmi uz nobīdēm.
Nepareizi ievadītas koordinātas var labot. Nepareizi atliktos punktus var pārvietot vai dzēst.
Piesaiste
Telpisko piesaisti var veikt, vai nu izmantojot izvēlni [Datne/Palaist ģeoreferencētāju] (File/Start georeferencing), vai arī uzklikšķinot rīkjoslā uz ģeoreferencētāja palaišanas pogas. Uz šīs pogas redzams zaļš trīsstūris (▶).
Lineārā transformācija daudz laika neaizņem. Gandrīz uzreiz jāparādās paziņojumam, ka piesaiste izdevusies.
Koordinātām piesaistītā attēla pievienošana «QGIS» projektam
Lineārās transformācijas rezultāta tika izveidota jauna datne, kuras nosaukuma paplašinājums „wld” norāda uz to, ka tai jābūt World datnei, kurā glabājas ziņas, par atbilstošā attēla piesaistīšanu izvēlētai koordinātu sistēmai. Tiesa, tur neglabājas ziņas par izmantoto koordinātu sistēmu.
Pievienojot piesaistīto attēlu «QGIS» projektam, jāpievieno attēla datne, nevis World datne. Tā ka World datne nav ziņas par koordinātu sistēmu, tad, atkarība no «QGIS» iestatījumiem, koordinātu sistēmu būs jānorāda ar roku vai tiks izvēlēta kāda noteikta, vai arī projekta koordinātu sistēma.
Rastra attēla caurspīdīgums
Projektam pievienoto rastrkarti vai tās daļas var padarīt pilnīgi vai daļēji caurspīdīgas.
Visu slāni var padarīt vienmērīgi caurspīdīgu ar [Caurspīdīgums/Globālais necaurspīdīgums] (Transparency/Global opacity). Šim iestatījumam, jo mazāka vērtība, jo caurspīdīgāks attēls. „0” nozīmē pilnīgi caurspīdīgu, bet 100 – pilnīgi necaurspīdīgu attēlu. Skiču gadījuma šis veids nav gluži piemērots, jo arī zīmētās līnijas kļūst vairāk vai mazāk caurspīdīgas.
Cita iespēja – noteikt caurspīdīgumu atsevišķām krāsām. Tā ka dotais attēls ir pelēko toņu attēls, tad iespējams norādīt krāsu intervālu. Pilnīgi melnas krāsas vērtība ir „0”, pilnīgi baltas – „255”.
Ja pamatne ir pietiekoši balta, pilnīgi caurspīdīgu var padarīt krāsas intervāla no 200 līdz 255. Šeit caurspīdīgums tiek norādīt procentos, tas nozīmē, ka „0” apzīmē pilnīgi necaurspīdīgu, bet 100 – pilnīgi caurspīdīgu krāsu dotajā intervālā.
Skice virs ortofotogrāfijas
Pareizi izvēloties, kuras skices daļas jāpadara caurspīdīgas, iespējams vienlaicīgi aplūkot gan ortofotogrāfiju, gan skici.